Ja pagurst sirds un prāts, ja nezināt, ko darīt savā vai tautas apjukuma brīdī, ielūkojieties represēto acīs, cik daudz posta tās redzējušas un asaras izlējušas, ieklausieties vecāku atmiņu stāstos, ko viņi visi kopā bija gatavi darīt, lai šī valsts būtu brīva, un nāks apgaismība. Tā mums jau pieder! Latvijas brīvība nav zudis māns un velti daudzi varenie domā, ka tā ir neīsta, nevajadzīga un pat traucējoša. Mēs esam gatavi savienot savas jaunās, atklātās un tīrās rokas cīņā pret ļaunajām, nodevīgajām un netīrajām. Mēs varam nepazust starp tūkstošiem! Mēs varam no mazā, pelēkā dadzīša izveidot stipru un godīgu valsti- Mūsu Latviju!…
