Jebkāda konstitūcija- ir dokuments, kas nostiprina valsts konstitucionālās uzbūves pamatus, valsts iedzīvotāju un pilsoņu tiesības un brīvības (tiesības uz izglītību; sava viedokļa brīvo publisko izpausmi; uz piedalīšanos valsts politiskajā dzīvē; tiesības uz privātīpašumu un tā tālāk), sabiedrības uzbūves pamatus, valsts pārvaldes formu un teritoriālo uzbūvi (dalījumu), valsts augstākās varas organizāciju, kā arī valsts galvaspilsētas statusu un valsts simboliku. Konstitūcija (no latīņu „constitutio” – „uzbūve”) - tas ir augstākā tiesiskā forma, likums (likumu kopums), kuram piemīt augstākais juridiskais spēks. Konstitūciju veidus sadala pēc tipa (kodificētas (ierakstītas (piem., Latvijas Satversme)), nekodificētas (neierakstītas (piem., Lielbritānijas gadījums)), jauktā tipa konstitūcijas), pēc grozījumu ieviešanas veidiem (elastīgas un stingras), un pēc darbības ilguma (pastāvīgas, pagaidu).
Eiropas post-komunistiskajās valstīs attiecīgi nesen tika ieviestas demokrātiskās vērtības, kas veido šo valstu konstitucionālo bāzi un atrodas transformācijas procesā. …
