-
Johans Gotlībs Fihte
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| J. G. Fihtes biogrāfija | 3.-4 | |
| J. G. Fihtes filozofiskās idejas | 5 | |
| J. G. Fihte „Cilvēka sūtība. Par cilvēka lielumu.” Atziņas | 6.-8 | |
| J. G. Fihte par cilvēces attīstību un brīvību | 9 | |
| J. G. Fihtes uzskatu evolūcija | 10 | |
| Izmantotā literatūra | 11 |
Johans Gotlībs Fihte (1762-1814) bija vācu klasiskās filozofijas pārstāvis, viens no vācu ideālisma aizsācējiem un Imanuela Kanta sekotājs. Fihtes filozofija balstīta uz Kanta transcendentālā ideālisma mācību, un Fihtes filozofiju savukārt tālāk attīstīja Šellings un Hēgelis. Šie četri vācu filozofi ataino to garīgās dzīves ievirzi, kas valdīja Vācijā no XVIII gs. beigām līdz XIX gs. 30-tajiem gadiem.
J. G. Fihte dzimis 1762. gada 19. maijā Ramenavā Oberlauzicā, Vācijā, nabadzīga audēja ģimenē. Sākotnēji šķita, ka nebūs iespējams dot Fihtem labu izglītību, taču bērns pārsteidz apkārtējos ar fenomenālu atmiņu un gaišu prātu. Viņu ievēroja kāds netālu dzīvojošs muižnieks, kas uzņēmās Johana Gotlība izglītošanu un matereāli atbaltstīja viņu. Sākotnēji Fihte izglītojās pie ciema mācītāja, tad iestājās Pfortas muižnieku skolā, kas visā Vācijā bija zināma kā augsta līmeņa mācību iestāde. 1780. gadā Fihte sāka studēt Jēnas universitātes teoloģijas fakultātē. Tomēr līdzekļu, lai mācītos pietrūka. Līdzās mācībām viņš sāka strādāt par privātskolotāju un devās uz Leipcigu, kur turpināja teoloģijas, filozofijas un klasiskās filoloģijas studijas. Universitātes gala eksāmenu Fihte nevarēja nokārtot līdzekļu trūkuma dēļ, tā tas palika nenokārtots visu mūžu.
Kopš 1784. gada Fihte strādāja par mājskolotāju dažādās Saksijas vietās, pēc tam Cīrihē. 1790. gads bija nozīmīgs Fihtes dzīve: viņš atgriezās Leipcigā un pirmo reizi ņēma rokās Kanta darbus. Divdesmit astoņu gadu vecumā Fihte saprot, ka Kants ir uzrakstījis tieši to, ko pasaulei gribētu pateikt viņš pats.…
J. G. Fihtes biogrāfija; J. G. Fihtes filozofiskās idejas; J. G. Fihte „Cilvēka sūtība. Par cilvēka lielumu.” Atziņas; J. G. Fihte par cilvēces attīstību un brīvību; J. G. Fihtes uzskatu evolūcija! “ Taču nevis daba, bet gan pati brīvība izraisa visvairāk un visbriesmīgākās nekārtības mūsu dzimuma ietvaros; visnežēlīgākais cilvēka ienaidnieks ir cilvēks.”
