Palūkojoties uz skaitļiem, atklājas dramatiska aina – vispasaules ienākums ir 31 triljons ASV dolāru gadā, kamēr vairāk kā 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā dolāru dienā. 20% no pasaules iedzīvotājiem nopelna 80% pasaules ienākumu, pārējām četrām piektdaļām jāiztiek ar atlikušajiem 20 procentiem. Pie globalizācijas pieder arī elektroniskā informācijas apmaiņa. Valstīs ar zemu ienākumu līmeni tikai 10 no 1000 iedzīvotājiem ir interneta lietotāji, tādējādi globalizācijas tendencēs viņi zaudē arvien vairāk.
Antiglobalizācija ir termins, kas ietver dažādu savstarpēji saistītu ideju kopumu. Tām visām kopīgs ir apstāklis, ka dalībnieki atrodas opozīcijā neregulētam lielo multinacionālo korporāciju spēkam un savstarpējiem tirdzniecības līgumiem. Korporācijas tiek apsūdzētas mēģinājumos maksimalizēt savu peļņu, piespiežot samazināt darbaspēka standartus un dabas aizsardzības standartus. Antiglobālisti principā darbojas pret starptautiskajām finanšu institūcijām un transnacionālajām kompānijām. Viņi uzskata, ka lielās kompānijas un finanšu institūcijas pasaulē dara lietas, kuras tām nevajadzetu ļaut darīt – iedzīvošanās uz dabas resursu un cilvēkresursu rēķina, parādos nonākušo valstu resursu privatizācija. Mazattīstīto valstu ilgstoša turēšana ekonomiskās atkarības apstākļos un neļaušana tām attīstīties ir vēl viens grēks, kuru piemin antiglobālisti. Nav teikts, ka antiglobālisti darbojas, lai panāktu anarhijas iestāšanos, viņi vienkārši vēlas, lai ētikas un morāles normas beidzot atrastos virs transnacionālo kompāniju un pasaules finanšu intitūciju ekonomiskajām interesēm.
…
GLOBALIZĀCIJAS EKONOMISKIE ASPEKTI Definīciju par globalizāciju ir vairāki desmiti un droši vien pat vairāki simti. Katra no tām ar kaut ko atsķiras. Vienkārša skan tā: „Globalizācija ir došanās ir sasaistītāku pasauli process”. Sarežģītākas definīcijas saka, ka globalizācija ir „daudzšķautnains process, saistīts ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām izmaiņām, kuru rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistīti, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra”. Lai kuru no definīcijām arī neizvēlētos kā primāro, galvenais tāpat top skaidrs – globalizācija ir process, kur rezultātā pasaulē rodas arvien ciešākas saites.
