Mediju kritika

Intereses trūkums.
Neatsaucība, aizņemtība, neieinteresētība, vienaldzība, neiejūtība, neiedziļināšanās
Uzstājība, nekaunīga uzbāzība
Paviršības pret citu kultūru un vērtībām
Bezatbildība par sekām
Vieglprātība
Savstarpējās tolerances trūkums
Mediju vienaldzība pret organizāciju darbu
Žurnālistu bieži vien seklā interese, neiedziļināšanās par to, ko viņš raksta, līdz ar to informācija medijos nonāk vispārināti, nekonkrēti un pavirši.
Nevērība, tīša vai netīša izvairīšanās runāt par atsevišķu sabiedrības grupu ikdienu, problēmām, sasniegumiem, aktivitātēm, tādejādi tās izslēdzot, atstumjot.
Vispārīgas, nekonkrētas frāzes, kurām nav konkrēta risinājuma.
Nerēķināšanās ar personu, par kuru tiek rakstīts.
Izsmejoša attieksme pret citādo, savādo.
Rupja izturēšanās pret intervējamo.
Nepietiekama drosme, savācot pierādījumus.
Savu ambīciju kārtošana
Daļa mediju neciena valsti.
Profesionalitāte:

Neprasme.
Nepareizs, neprecīzs, sagrozītu, izkropļotu, nepilnīgu, kļūdainu, vispārinātu, nepārbaudītu, nepatiesu datu, skaitļu, faktu un viedokļu atspoguļojums.
Pārklausīšanās.
Saīsinot maina jēgu.
Nepilnīgas informācijas dēļ mainās publikācijas jēga.
Paviršības žurnālistu noslogotības dēļ.
Vienveidība, virspusīgums un vienpusība viedokļa, problēmas atspoguļošanā.
Nevēlēšanās ieklausīties pretējās vai citas puses pārstāvjos
Žurnālista, redakcijas vai tā pārstāvoša spēka personīgā viedokļa, nostājas kā vienīgā pareizā paušana, pat uzspiešana, līdz ar to iespaidojot arī citus.
Pretendēšana uz gala vārdu visās lietās.
Nevēlēšanās pieņemt citu viedokli
Problēmas pasniegšana, neuzklausot visas puses.…