Mārtiņdiena – saistāma ar saimnieciskā gada nobeigumu un visās dzīvās dabas gatavošanos ziemai. To svin vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši, piemēram, Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, zviedri – putraimu putru un pīrāgus, latvieši mārtiņdienā ēda zirņu biezputru, gaļas cepeti un gāja budēļos.
Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi (10. novembris) iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.Daudzas šīs dienas paražas un rituāli ir saistīti ar pateicības izteikšanu dieviem par izdevušos ražu un vēlmi aizsargāties pret ļaunajiem gariem, izlūdzoties svētību arī nākamā pavasara darbiem. Tas ir laiks, kad jābeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Ja pēc Mārtiņiem zemi vēl ar – nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža, jo zemes atpūtu vairs nedrīkst traucēt.…
