Līdz ar Padomju režīma ienākšanu, tika aizliegtas visas neatkarības periodā izveidotās organizācijas, izdevniecības un iespieddarbi pakārtoti padomju varai. Lielākā daļa no preses izdevumiem pārstāja darboties vai arī to funkcijas bija pilnībā mainījušās – jaunās funkcijas paredzēja informēt par dažādām reformām un tikai oficiāli apstiprinātiem, atļautiem uzskatiem, viedokļiem, nolūkiem. Lielākā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas laikrakstu tika aizliegti, atstājot vienīgi dažus nepolitiska rakstura izdevums. Daži izdevumi cīnījās par pastāvēšanu, pielāgojot saturu atbilstoši jaunajam režīmam, taču jaunā valdība šai idejai neuzticējās. Ātri vien Padomju vara iznīcināja preses izdevumus un grāmatas, tādejādi mēģinot izdzēst arī atmiņas par neatkarības periodu un nacionālajām tradīcijām.
Tomēr nebija tā, ka iedzīvotājiem nebija pieejama nekāda veida prese. Dažāda veida izdevumi pastāvēja vai, pareizāk sakot, uzsāka savu darbību „Padomju stilā”, saņemot informāciju un padomus no Maskavas. Katras valsts centrālā komunisma partija izdeva brošūras, tai skaitā lauku cilvēkiem, žurnālus sievietēm un jaunajiem pionieriem, kultūras un sporta izdevumus, gan vietējā, gan krievu valodā.1 Kā ieguvums jaunizveidotajai sistēmai bija jaunas iespiedmašīnas. …
