1. Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Tā ir dabīga atbildes reakcija situācijā, kad piedzīvojam pārāk lielu spiedienu. Līdzko cilvēks piedzīvo kādas pārmaiņas ierastajā situācijā, dzīves ritmā, attiecībās, parādās kāds kairinātājs jeb «stresors». Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Stress ir nespecifiska organisma atbildes reakcija uz jebkuru tam izvirzītu prasību, kas palīdz organismam pielāgoties un tikt pāri grūtībām, kuras radušās. Tātad svarīgi, kā mēs uztveram notikumus, nevis, kādi tie ir.
Stresa veidi: Stress var būt divējāds (var būt gan patīkams, gan nepatīkams). Pozitīvais jeb «veselīgais stress» – eistress, ko izraisa situācijas, kas rada pozitīvas emocijas, piemēram, uzvara spēlē, liela, negaidīta veiksme. Un negatīvais jeb «kaitīgais stress» – distress, kas iestājas ilgstošas spriedzes rezultātā, negatīvu emociju izraisītās situācijās. Parasti esam raduši uztvert stresu kā negatīvu parādību. Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Bez tam mēs varam iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Galvenais - nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt cilvēka veselībai.…
