Ekonomikas attīstība līdzīgi citām pasaulīgās dzīves parādībām nav vienmērīga. Augšupeju nomaina lejupslīde un lejupslīdi – augšupeja. Ekonomiskās svārstības ietekmē jebkuras valsts ekonomiku un to pavalstnieku materiālo, sociālo un morālo stāvokli.
Ilglaicīgā periodā normālas valsts ekonomika ir augšupejoša, tā attīstības vektors ir pozitīvs. To raksturo potenciālā iekšzemes kopprodukta PGDP pieauguma tendence, tomēr īslaicīgā periodā reālais iekšzemes kopprodukts svārstās ap savu potenciāli iespējamo līmeni, kas atbilst pilnas ražošanas resursu izmantošanas līmenim.
Ekonomika darbojas cikliski, tai piemīt ekonomiskie cikli. Savukārt cikli iedalās fāzēs.
Mūsdienu ekonomiskā zinātne mūsdienās izšķir garos, vidējos un īsos ciklus. Garā cikla ilgums ir no 40 līdz 60 gadiem. Vidējā cikla ilgums ir no 7 līdz 11 gadiem. Īsā cikla ilgums ir no 3 līdz 5 gadiem.
Ražošanas ciklu veido četras fāzes:
lejupslīde jeb recesija;
krīze jeb iedobums;
atveseļošanās vai rosība;
virsotne jeb uzplaukums.
Lejupslīde vai recesija tiek novērota, kad reālais ražošanas apjoms samazinās apmēram 6 mēnešus. Lai prognozētu un arī izvairītos no ekonomiskās lejupslīdes ASV ir savs Ekonomisko pētījumu nacionālais birojs (NBER), kas nosaka lejupslīdes sākumu. …
