ID486784

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija latviešu valodā
	Anotācija angļu valodā	5
	Ievads	5
1.	Skolēnu izziņas jēdziens un būtība	7
1.1.	Izziņas darbības komponenti	8
1.2.	Līdzekļi izziņas darbības sekmēšanai	9
2.	Jaunākā skolas vecuma raksturojums izziņas darbības procesā	11
3.	Spēles kā izziņas darbības sekmētājas	16
3.1.	Spēļu principi, funkcijas un klasifikācija	17
3.2.	Spēles mācību procesā jaunākajā skolas vecumā	24
3.3.	Skolotāja pedagoģiskā darbība izziņas procesa sekmēšanai	27
4.	Spēļu izmantošanas matemātikā teorētiskais pamatojums	31
4.1.	Matemātikas process un tā organizācija	32
4.2.	Spēļu organizēšana un ar to saistītie uzdevumi	34
5.	Spēļu izmantošana izziņas darbības veicināšanai matemātikas apguvē 1.klasē	37
5.1.	Pētījuma metodoloģiskais pamatojums	37
5.2.	Pētījuma rezultātu apkopojums un analīze	39
	Secinājumi	53
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	55

Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Analizējot literatūru par izziņas darbību varu secināt, ka jaunākā skolas vecumā cilvēkā attīstās izziņas komponenti – uztvere, uzmanība, atmiņa, iztēle, domāšana, valoda. Ir svarīgi, lai skolās mācību stundās pilnveidotos šie izziņas procesi, jo tie ir savstarpēji saistīti. No izziņas procesiem nozīmīgākā sākumskolā ir tieša atmiņa, jo uz atmiņas procesiem balstās domāšana.
2. Analizējot literatūru par skolēnu vecumposma īpatnību izpausmi izziņas darbības procesā 1. klasē, varu secināt, ka bērniem ir izteikta reproduktīvā iztēle. Sajūtas un uztvere ir vienoti jutekliskās izziņas procesa posmi. Caur sajūtām mēs iegūstam zināšanas par priekšmeta atsevišķām iezīmēm un īpašībām, bet uztveres rezultātā tiek iegūts vienots priekšmeta tēls. Uztvere dod cilvēkam dziļākas zināšanas par apkārtējo pasauli. Svarīga nozīme ir redzes atmiņai un uzskatāmi tēlainajai atmiņai. 1. klases bērniem izpaužas uzskatāmi tēlainā domāšana.
3. Analizējot literatūru par spēļu funkcijām un klasifikāciju var secināt, ka spēles var balstīties uz četriem pamatprincipiem – brīvība, autonomija, savstarpējā sadarbības kopsakarība, līdztiesība. Spēles noder daudzpusīgai funkcijas, kas veicina bērniem izziņas spēju attīstību, stimulē darbības radošo procesu, veicina mācību intereses attīstību utt. Spēle veic dažādās funkcijas skolēnu mācošā, attīstošā, kognitīva funkcija utt. Spēles var arī iedalīt pēc dalībnieku skaita, individuālās, pāru, grupu spēles. Spēles var klasificēt ļoti dažādi pēc to satura, norises laika, norises vietas, pēc aktivitātēm utt. Spēles dod bērniem apgūt un nostiprināt zināšanas, prasmes un iemaņas spēlējot spēles, kā arī veicina psihisko procesu attīstību. Iekļaujot regulāri spēles atbilstoši klasifikācijai, kuras mēs varam pielietot tās stundas saturam, mērķiem, uzdevumiem.
Spēle palīdz atbrīvoties no stresa, rada darbībai labvēlīgu vidi, veicina interesi par mācībām.
…

Autora komentārsAtvērt

Bakalaura darba temats – Spēles izziņas darbības sekmēšanai matemātikas stundās 1. klasē. Bakalaura darba mērķis – Atklāt spēļu nozīmi izziņas darbības sekmēšanai matemātikas stundās 1. klasē. Bakalaura darba mērķa sasniegšanas soļi: Pirmajā nodaļā – tiek analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par - skolēnu izziņas darbības jēdzienu un būtību. Apakšnodaļās tiek analizēta literatūra par izziņas darbības komponentiem un līdzekļiem izziņas darbības sekmēšanai. Šī nodaļa sastāv no 5 lpp. Otrajā nodaļā – tiek analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par jaunākā skolas vecuma raksturojumu izziņas darbības procesā. Šajā nodaļā ir viena tabula „Uzmanības veidi” un viens attēls „Atmiņa”. Trešajā nodaļā - tiek analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra par spēlēm kā izziņas darbības sekmētājas, apakšnodaļās tiek analizētas spēļu funkcijas un klasifikācija un spēles mācību procesā jaunākajā skolas vecumā, skolotāja pedagoģiskā darbība izziņas procesa sekmēšanai izmantojot spēles. Šajā nodaļā ir 8 attēli – „Spēles funkcija”, „Rotaļspēles struktūra”, „Spēļu teorija”, „Spēļu sistēma”, „Spēļu klasifikācija pēc darbības veida”, „Spēļu klasifikācija pēc norises, laika un vietas”, „Spēles funkcijas”, „Spēļu klasifikācija”. Ceturtajā nodaļā – tiek analizēta spēļu izmantošana matemātikā, teorētiskais pamatojums, apakšnodaļās tiek analizēts matemātikas mācību process un tā organizācija, spēļu organizācija un ar to saistītie uzdevumi. Piektajā nodaļā – tiek pētīts spēļu izmantošana izziņas darbības veicināšanai matemātikas apguve 1. klasē, apakšnodaļās pētījuma metodoloģiskais pamatojums, pētījuma rezultātu apkopojums un analīze. Šajā nodaļā ir 6 attēli „Izziņas procesu attīstības dinamika”. Bakalaura darbs sastāv no ievada, 5 nodaļām un 9 apakšnodaļām, 1 tabulas, 19 attēliem. 9. secinājumiem un pielikumiem. Bakalaura darbā ir izmantoti 52 literatūras

Redakcijas piezīmeAtvērt

Spēles izziņas darbības sekmēšanai matemātikas stundās 1.klasē