Vērtējums:
Publicēts: 20.01.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 1.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 2.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 3.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 4.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 5.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 6.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 7.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 8.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 9.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 10.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 11.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 12.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 13.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 14.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 15.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 16.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 17.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 18.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 19.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 20.
  • Konspekts 'Transporta attīstības vēsture. Ūdens transports', 21.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
  Vēsturiskie pirmsākumi    3
  Attītības posmi    4
  Upju transports    4
  Jūras transports    5
  Galvenie tehniskie sasniegumi    6
  Korpuss un dzinēji    6
  Navigācija    8
  Mūsdienu iespējas    10
  Lielākie kruīza kuģi    11
  Lielākie kravas kuģi    13
  Priekšrocības    15
  Trūkumi    16
  Ietekme uz vidi    17
  Nobeigums    18
  Izmantotā literatūra    19
Darba fragmentsAizvērt

Ietekme uz vidi
Kuģi ir vieni no lielākajiem vides piesārņotājiem — tie lieto lētu degvielu, kas sadegot
rada kaitīgus izmešus. Aptuveni 90 % no kravu plūsmas norisinās pa jūras ceļiem. Kuģu
dzinēju darbināšanai pārsvarā tiek izmantota tā sauktā smagā degviela, kas sadegot rada sēra dioksīdu (SO2) un slāpekļa monoksīdu (NO) jeb attiecīgi sauktus par SOx un NOx. Taču,
pamatojoties uz starptautisko likumdošanu, to izplūde tiks ierobežota un kuģotājiem, ja vien tie vēlēsies turpināt biznesa aktivitātes, izmeši būs jāattīra, pirms tie nokļūst atmosfērā.
Līdz šim zināmās izmešu attīrīšanas tehnoloģijas ir dārgas, tāpēc neviens industrijā nav tiecies tās ieviest.Piemēram, lai attīrītu SOx, nepieciešams liels daudzums enerģijas un amonjaka. Tas ir gan finansiāls slogs, jo vidēji lielam kuģim viens attīrītājs izmaksātu ap 1,5
miljoniem eiro, gan bīstami, jo amonjaku nāktos glabāt uz kuģa. Tāpat tas ir sarežģīti, jo nevienu no līdz šim zināmajām metodēm nevar pielietot gan sēra dioksīda, gan slāpekļa monoksīda attīrīšanai.

Atlants