Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 1.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 2.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 3.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 4.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 5.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 6.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 7.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 8.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 9.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 10.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 11.
  • Prezentācija 'Grieķijas arhitektūra un māksla', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Kāda bija nozīme arhitektūrai Grieķijā?
Grieķu dzīvē arhitektūrai(grieķu val. Architektonike– celtniecības māksla) bija nozīmīga vieta. Tā visspēcīgāk attīstījās 5. gs p.m.ē. Atēnās.
Lai pasargātu cilvēkus no karstās saules, pie laukumiem tika celtas nojumes – portiki.
No sākuma portiki bija vienkārši, atbalstīti ar koka stabiem, bet vēlāk jumtus sāka balstīt akmens vai marmora stabi- kolonnas.
Nozīmīgākie arhitektūras atklājumi.
7. un 6.gs p.m.ē – Arhaikas periodā izveidojās sengrieķu civilizācijas pamatveids – poliska – pilsētvalsts.
Polisas arhitonisko veidolu noteica dieva – pilsētas aizbildņa templis – un agora – tautas pulcēšanās vieta.
Pakāpeniski ap šiem diviem centriem radās citas celtnes, kurās norisēja grieķu sabiedriskā dzīve
20.-8.gs.p.m.ē. pilsētas Grieķijā veidojās stihiski
Tikai Pīrejā mājas tika celtas atbilstoši stingriem likumiem, kurus bija izstrādājis arhitekts Hipodams. Tika paredzētas 240 m2 lielas tipveida mājas.
! Polisks- pilsētvalsts.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants