Patlaban ir pūļa laikmets, jo viss balstās uz pūli. Masas virza notikumus, jo tām ir liels spēks. Pasaulē ikviens cenšas piemēroties masu vēlmēm, jo ir grūti pretoties masām, un gūt panākumus, tādēļ labāk “iet pa straumi” un nepretoties.
Par pūli sauc indivīdu sapulcēšanos, vienalga, kādas tautības, nodarbošanās vai kāda dzimuma būtu sapulcējušies un lai cik nejauši būtu sapulcēšanās iemesli.
Par pūli un masu priholoģiju runājuši daudzi filozofi un zinātnieki, mēģinot izprast pūļa būtību un spēkus, kas to var ietekmēt.
Tomēr pūļa psiholoģiju vispirms pētījis franču zinātnieks Gustavs Le Bons. Pūļa psiholoģijā viņš risināja trīs galvenos jautājumus:
1.noskaidrot pūļa jēdzienu,
2.pamatot pūļa ietekmi uz indivīdu un otrādi,
3.izzināt vadoņa lomu pūlī.
Viņš norāda, ka pūlis psiholoģiskajā izpratnē ir cilvēku kopums, kam piemīt vienota psihiskā kopība. Turklāt viņš īpaši uzsver, ka nebūt nav obligāta cilvēku sapulcināšana vienuviet, piemēram, laukumā, teātrī, stadionā vai kur citur. Pūļa galvenā pazīme – cilvēku vienota psihiskā kopība, nevis kopība, kas ierobežota kādā teritorijā. …
