1.1.Gāzu hromatogrāfija
Gaistošu organisku savienojumu atdalīšanā un noteikšanā ērti izmantot gāzu hromatogrāfiju. Šī metode pamatojas uz vielas sadalījumu starp divām fāzēm. Nekustīgā fāze, kas var būt gan cieta, gan šķidra, ir ar lielu virsmu. Caur šo fāzi plūst gāze, kas ir kustīgā fāze.
Analizējamās vielas paraugu hromatogrāfā ievada caur iztvaicētāju ar hromatogrāfiskās šļirces palīdzību. Par nesējgāzi parasti lieto ūdeņradi, hēliju, slāpekli u.c. Gāzes plūsmas ātrumu iespējams regulēt ar spiediena regulētāju. Parasti izvēlas 25 – 150 mililitrus minūtē.
Sasniedzot kolonnu, analizējamajai vielai ir jābūt gāzveida stāvoklī. Lai nenotiktu vielas sadalīšanās vai pārveidošanās, tad analizējamo paraugu kustīgajā fāzē ievada pie temperatūras, kas ir par 20 – 30oC augstāka par tā viršanas temperatūru.
Gāzu hromatogrāfijā izmantotās kolonnas var būt taisnas, spirālveidīgas, kā arī salocītas caurules, kuras pildītas ar sorbentu. Jo garāka ir kolonna, jo labāk vielas tajā atdalās.…
