Bērni beidz kustināt lentas.
5.bērns: Pamazām Zeme atdzisa aizvien vairāk un vairāk. Dažas vielas palika cietas un smagas un virzījās uz Zemes centru.
4.bērns: Savukārt, tās vielas, kuras bija vieglākas vai šķidras – palika virspusē.
3.bērns: Atdziestot Zeme sarāvās un sakrunkojās kā vecs kartupelis. Izveidojās pacēlumi un rievas.
2.bērns: Pacēlumi kļuva par kalniem, savukārt rievas par ielejām. Izveidojās okeāni, jūras un ezeri.
Projektorā rādās skaists dabas skats ar ūdeņiem. Bērni noiet nost no skatuves. Aizkulisēs 1. un 4.bērns paņem akmeni un cirvīti, 2. un 6.bērns ūdens trauku, 3. un 5.bērns smaržu pudelītes. Kamēr skatītāji bauda mūziku un dabas skatu, bērni uznāk atpakaļ un nostājas rindā.
1.bērns: Vielas, kuras palika cietas, turējās ļoti labi kopā – piemēram, akmens.
4.bērns: Pat ja mēs nošķelsim gabaliņu no akmens, gan akmens, gan gabaliņš tik un tā paliks cieti.
1. un 4.bērns cērt akmeni.
2.bērns: Vielas, kuras īpaši stipri neturas kopā, izveidoja šķidrumu – tam nav savas formas, tas spiežas uz leju un uz sāniem (bet ne uz augšu) un pieņem jebkuru formu. Tajā var ielikt roku.
6.bērns ieliek ūdens traukā roku.
5.bērns: Vielas, kuras slikti turas kopā – izveido gāzi.
3.bērns: Tā izplatās uz visām pusēm.
Demonstrē pudelīti, attaisa to vaļā, pavējo smaržu, lai visi sajūt.
Audzinātāja: Tā radās pasaule un viss, kas uz tās. Bet tas jau ir cits stāsts!
Projektorā rādās skaists dabas skats. Visi noiet no skatuves, skanot Mocarta Elvira Madigan.
…
