Parasta darba diena. Reklāmas aģentūras birojs. Piekrāvis savu pleca somu ar testējamiem vācu firmas radiotelefoniem, Gatis izgāja Rīgas ielās. Iekāpis pirmajā pienākušajā tramvajā, viņš nolēma izbēgt no pilsētas burzmas un pastrādāt kaut kur klusā nomalē...
Nemaz nejuzdamies pārsteigts, ka nejaušība viņu atvedusi pie zooloģiskā dārza vārtiem, Gatis nopirka ieejas biļeti un devās „medīt” potenciālos klientus.
Uz labu laimi soļodams pa dārza teritoriju, viņš pēkšņi atskārta, ka ir nonācis pie ēkas, kur akvārijos plunčājas lielākas un mazākas dažādu sugu zivtiņas. Taču Gatis vis negāja tās apskatīt, bet apgājis riņķī akvāriju mājai, pa dienesta ieeju iegāja administrācijas telpās. Ieraudzījis plāksnīti ar uzrakstu „Vadītāja”, viņš klusi pieklauvēja. Kolīdz atskanēja pieklājīgs „lūdzu”, jaunais cilvēks pašpārliecināti pavēra durvis un acumirklī sastinga kā sālsstabs: administratores kabinetā stāvēja meitene eņģeļa izskatā un aizgūtnēm stāstīja, cik parocīgi un jaudīgi ir viņas firmas piedāvātie radiotelefoni. Pie viņas izcili darinātās reklāmas aģenta „formas tērpa” krūšu kabatiņas piestiprinātajā vizītkartē Gatis izlasīja „Angelika”. …
