| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Zaudējumu raksturojums | 3 |
| 1.1. | Zaudējumu jēdziens | 3 |
| 1.2. | Zaudējumu veidi | 6 |
| 1.2.1. | Tiešie un netieši zaudējumi | 11 |
| 1.2.2. | Nejaušie zaudējumi | 12 |
| 2. | Zaudējumu atlīdzības pienākums | 14 |
| 2.1. | Zaudējumu atlīdzības pamati | 14 |
| 2.1.1. | Cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību | 16 |
| 2.2. | Zaudējumu paredzamība un attālinātība | 19 |
| 3. | Zaudējumu atlīdzības attiecību subjekti | 22 |
| 4. | Zaudējumu apmēra novērtēšana un pieradīšana | 26 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 29 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 31 |
Katrs tiesību aizskārums rada negatīvas sekas. Šāda veida sekas civiltiesībās apzīmē ar terminu „zaudējumi”. Piemēram:
pārvadājumam nodotas kravas sabojāšana ne tikai samazina īpašnieka mantas apjomu, bet var radīt arī blakus izdevumus un peļņas zaudējumu;
ja laikā nav izpildīts pirkuma vai piegādes līgums, kreditoram tāpat var rasties mantisks samazinājums vai nu tādēļ, ka nebija iespējams saražot citas peļņu nesošas lietas, vai arī radās izdevumi, izlīdzoties bez cerētās lietas lietošanas;
saduroties divām automašīnām ( delikts ), samazinās ne tikai abu automašīnu vērtība, var ciest arī cilvēku veselība, darba spējas, kas izraisa ārstēšanās izdevumus un ienākumu samazinājumu.1
Zaudējumu atlīdzība ir universāls, vispārēja priekšraksta veidā noteikts tiesiskās aizsardzības līdzeklis ( Civillikums ( turpmāk CL ) 1779. pants ).
Likums noteiktos apstākļos atļauj veikt darbības, kas rada zaudējumus, bet kuri nodarītājam nav jāatlīdzina, tāpēc, ka nav tiesību aizskāruma ( CL 1636. pants – subjektīvo tiesību realizācija, darbošanās pēc aizskartās personas gribas, atļauta pašaizstāvība ).2
Kompensācijas funkciju zināmā mērā pilda arī līgumsods un procenti. Taču šie tiesiskie instrumenti piemērojami tikai likumā vai līgumā īpaši paredzētos gadījumos.3
CL 1770.pantā noteikts „Ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums”.
Zaudējumu jēdziens, tāpat kā līgumsoda jēdziens, ir skaidrots ar senāko terminu „pametums”, kurš pats prasa atšifrējumu. Mūsdienu valodā ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. Pie tam zaudējumus sauc ne tikai pametumu, kas radies sakarā ar mantas bojājumu, vai zaudējumu, bet arī sakarā ar fiziskai personai nodarītiem miesas bojājumiem, apgādnieka nonāvēšanu, mantas bojāšanu u.c. 4…
Autores darbs atklāj vienu no aktuālākajiem civiltiesību jautājumiem - zaudējumu atlīdzināšana. Darba mērķis ir izpētīt zaudējumu atlīdzības pienākuma nepieciešamību, zaudējumu apjoma novērtēšanas un pieradīšanās principus civiltiesībās, tā rezultātā izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus. Civiltiesiska atbildība ir saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina vai aizstāj citu, jau pārkāptu saistību vai rodas no jauna sakarā ar deliktu un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu kreditoram. Darbā atspoguļots, ka zaudējumu atlīdzināšanas ir paredzēta, lai atlīdzinātu prasītājam tos zaudējumus, kurus tas ir guvis civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā, nevis, lai kādu sodītu par šo zaudējumu sagādāšanu. Zaudējumu atlīdzināšanas uzdevums ir panākt tik lielas materiālās atlīdzības samaksu cietušajam, lai cietušais atrastos tādā stāvoklī, kādā tas bijis pirms šī civiltiesiskā pārkāpuma vai kādā būtu bijis līguma izpildes gadījumā. Zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir šādi: tiesību aizskārējā neattaisnojama darbība ( prettiesiska rīcība ), kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojāmības viedokļa, zaudējumu esamība, cēloniskais sakars ( cēloņsakarība ) starp zaudējumiem un neatļauto darbību. Rakstot darbu, autore izvirzīja sekojušus uzdevumus: • izpētīt un izprast zaudējumu jēdziena nozīmi civiltiesībās; • aplūkot zaudējumu iedalījuma veidus, to iezīmes; • izanalizēt visus zaudējumu atlīdzināšanas pamatus; • atspoguļot zaudējumu attālināmība un no prettiesiskās rīcības un zaudējumu paredzamība jēdzienu nepiciešmibas ...... • nošķirt zaudējumu atlīdzības attiecību subjektus tiesības un pienākumu; • paradīt zaudējumu apmēra novērtēšanas un pieradīšanas principus, Rakstot darbu, autore, galvenokārt izmantoja galveno normatīvu aktu – Civillikumu un tā komentārus, kā arī K. Torgana darbus un atziņas saistību tiesībās. Savu darbu autore balstīja arī uz A. Bitāna, V. Sinaiska darbiem un spriedumiem no tiesas prakses.
