Mūsdienās valsts ietekmē gan ekonomisko, gan sociālo attīstību. Valstīs, kurās pastāv attīstīta tirgus ekonomika ir izveidojusies optimāla savstarpēji viena otru papildinoša sadarbība starp tirgu kā pašregulējošu sistēmu un ekonomikas regulēšanas makroekonomiskajiem mehānismiem, kurus īsteno valsts. Valsts kā politiskās varas institūts radās līdz ar privātā īpašuma un šķiru veidošanos jau pirmatnējās kopienas sabiedrības sabrukšanas periodā. Valsts ir politisks institūts valdošās šķiras varas nodrošināšanai. Tā ar savu politisko spēku nodrošina tās šķiras varu sabiedrībā, kurai attiecīgajā vēstures periodā pieder dominējošās pozīcijas ekonomikā.
Agrākos gadsimtos valsts piekopa līdzsvarotāku un neitrālāku politiku attiecībā pret saviem pilsoņiem, tomēr vēlāk tā sāka nodarboties ar funkcijām attiecībā uz drošību, īpašuma neaizskaramības nodrošināšanu, tiesiskās bāzes izveidošanu, lai efektīvāk spētu regulētu attiecības starp saimniekojošajiem subjektiem Laikam ejot sāka parādīties idejas, ka valstij ir ne tikai jānodrošina sabiedrībā miers un kārtība, bet tai ir jāīsteno politika, kas atbilstu visu ne tikai ietekmīgāko (pārsvarā - ekonomiski)sabiedrības locekļu interesēm. Radās prasības pēc darba dienas garuma ierobežojumiem, minimālo darba algu, bērnu darba ierobežošanu un aizliegšanu, pēc darba nespējīgo cilvēku nodrošināšanu, bezdarba pabalstiem un citām „humānas” ievirzes vajadzībām. Tā laika gaitā valsts funkcijas paplašinājās, līdz sasniedza mūsdienu valsts līmeni.
Valsts ekonomiskās funkcija ir: 1. Izstrādāt saimniecisko likumdošanu, 2. Atbalstīt konkurenci un nodrošināt brīvo tirgu, 3. Pārdalīt ienākumus un materiālos labumus, 4. regulēt valsts ekonomisko resursu pārdali, 5.Īsteno konjunktūrpolitiku, 6. Stimulēt ekonomisko izaugsmi, 7. Nodarboties ar uzņēmējdarbību uzņēmumos.
Tātad valsts ir spējīga nevien attīstīt pati sevi, ekonomiku, sociālos jautājumus un risināt citus problēmjautājumus, bet ar visu šo līdzekļu palīdzību regulēt cenas valstī..
…
