Hiperbolizacija atklājas ļaužu sarunās par to, kā „senāk vecāki spieduši pie veciem un kropļiem”, radot vēl augstāku emocionālo spiedienu. Psihiskās novirzes ir šīs traģkomēdijas pamatā. Invalīda trauslums, nevarība pielīdzināta mironim, no kura „iztaisa gandrīz baletdejotāju”, tādējādi lasītājos modinot līdzjūtības sajūtas. Bailes un traģiskumu sajūtu ievieš arī iezārkotaja stāsts par miroņiem, kas var augšāmcelties un par invalīdu, kas „nemaz nelikās kā dzīvs cilvēks”. Iezārkotājs balles visiem novēl priecīgas bēres, uzsverot nežēlību, kas izteikta ironiskā tonī. Traģkomēdijas beigās invalīda augšāmcelšanās norāda uz īstenības izkropļošanu, pārspīlējumu un emociju pacilātību.…
