-
Absolūtisms un tā izpausmes Eiropā. Valstu salīdzinājums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Absolūtisms un tā iezīmes | 4 |
| 2. | Valstu salīdzinājums | 5 |
| 2.1. | Absolūtisms Anglijā | 5 |
| 2.2. | Absolūtisms Krievijā | 6 |
| 2.3. | Absolūtisms Francijā | 8 |
| 2.4. | Salīdzinājums | 10 |
| 2.4.1. | Kopīgais un atšķirīgais | 10 |
| Literatūras saraksts | 11 |
2.4 Salīdzinājums
2.4.1 Kopīgais un atšķirīgais
Visās trijās iepriekš minētajās valstīs absolūtisma perioda laikā tiek palielināta armija, tiek paplašināta teritorija. Visplašākā armijas paplašināšana notika Francijā, kur Luija XIV laikā tā pieauga no 45000 karavīru līdz 400000 karavīru. Visās valstīs bijusi patstāvīga armija, kura bijusi monarha varā.
Arī visās trijās valstīs monarhs pieņem likumus viens pats. Luijs XIV Francijā - viņš vadīja ārpolitiku, noteica nodokļus un izdeva likumus, viņš bija arī augstākais tiesnesis. Pēc karaļa vai viņa ministra īpašas pavēles varēja apcietināt jebkuru personu. Ministriem par visu bija jāatskaitās karalim, tiem nebija tiesību bez viņa ziņas parakstīt nevienu dokumentu. Nekāda vara un nekāda griba nedrīkstēja būt līdzvērtīga karaliskajai. Henrijs VII Anglijā – Supermātijas akts, centralizē varu. Čārlzs I Anglijā – atlaiž parlamentu. Ivans Bargais Krievijā – centralizēta nodokļu ievākšana, centrālās valsts intereses dažādās nozarēs aizstāv prikazi, jauns likumu kodekss, opričina.
Merkantilisma piekopšana bija ļoti aktuāla Francijā, dēļ tā arī izveidojās kolbērisms. Gan Krievijā, gan Anglijā merkantilisms, salīdzinoši ar Franciju, nebija tik cieši piekopts. Anglija merkantilismu vairāk izcēla ar aitu vilnu ražošanu.
…
Par absolūtisma laiku parasti tiek minēts laika periods no Luija XIV valdīšanas līdz lielajai franču revolūcijai. Šāds termina lietojums ir visnotaļ attaisnojams, ja ar absolūtismu saprotam apzinātu valsts augstākās likumdošanas un administratīvās varas spiediena palielināšanu uz pilsoņiem un uz to sociālekonomiski slāņu interesēm, kuros iedzīvotāji izkārtojušies. Minētajā laika posmā Francijas valdnieku aktivitātēm nudien piemita absolūtisma gars. Tomēr gan Anglijā, gan pārējā Eiropā 16. Gadsimtā aizsākās vispārēja tendence uz valsts varas saliedēšanu un vairošanu. Absolūtisms eiropiešiem likās pievilcīgs to pašu iemeslu dēļ kāpēc simpātisks viņiem likās merkantilisms.
