Cilvēka dzīve norit mijattiecībā ar dabu, šīs attiecības mūsu gadsimtā ir kļuvušas īpaši dramatiskas, gandrīz pat traģiskas. Savas attīstības pirmsākumos cilvēks bija tieši atkarīgs no dabas, viņš sevi nekādi neizdalīja no tās un cilvēka iedarbība uz apkārtējo vidi bija nenozīmīga. Taču, attīstoties tehnoloģijām, un tam, ko mēs saucam par progresu, 20. gs. vidū parādījās satraucoši fakti par to, ka paaugstinātā piesārņojuma dēļ daudzas dzīvnieku sugas atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Sakarā ar ozona slāņa samazināšanos pasaules klimats kļūst siltāks, tas rada pastiprinātu ledāju kušanu, kā rezultātā samazinās sauszemes teritorijas. Dažādu ķīmisku piesārņojumu rezultātā sastopamies ar cilvēku masveida saslimšanām. Attīstīto valstu lauksaimniecības produkcija ir tik ķimizēta, ka ir bīstama cilvēku dzīvībai. Saindēta ir ne tikai gala produkcija, bet arī pati zeme. Neattīrītu notekūdeņu un citu atkritumu nonākšana ūdenstilpnēs izjauc to ekoloģisko līdzsvaru, un ūdens tajās kļūst neizmantojams.…
