Neskatoties uz savu mīlu pret Viktoru, Turaidas Maija izvēlējās nāvi, nekā piespiedu mīlu no poļu virsnieka. Pēc Maijiņas nāves līgavainis saprata, ka tā bijusi viņa vaina. Viņš neesot līgavā ieklausījies, kad tā teikusi, ka virsnieks viņu iekāro, ka viņa mīl tikai Viktoru, savu mīļoto un vienīgo. Pie viņas nedzīvā ķermeņa Viktors lūdza viņas piedošanu, un Maija, kā dzīva būdama, nokārusi savu roku pār viņa plecu, it kā sakot, ka piedod. Piedeva mīļotajam viņas nāvi.
Dzīvei bez piedošanas nav jēgas. Visi cilvēki strīdas un visiem ir nesaskaņas, taču, ja tās netiktu atrisinātas, cilvēkiem nebūtu laimes. Īstenu un patiesu laimi var izjust tikai brīdī, kad tavs mīļotais vai draugs tev piedod un aizmirst visu slikto, kas viņu starpā ir bijis. Tikai šādos brīžos cilvēks novērtē, cik ļoti laimīgs viņš ir.
…
