Plašā publika no mākslas pirmām kārtām gaidīja izklaidi. Gadsimta sākuma mākslā atspoguļojās laikmetam raksturīgā krīzes izjūta.
XX gs. Pirmo pārdesmit gadu jaunos mākslinieciskos strāvojumus var iedalīt 2 grupās. Pie pirmās pieder virzieni, kas turpināja romantisma tradīciju, galēji saasinot tās atsevišķas iezīmes(simbolisms, ekspresionisms). Otrajā grupā iekļaujas kustības, kas pilnībā sarāva sakarus ar romantismu(antiromantiskie strāvojumi-„avangards”).
Simbolisms(19.gs.beigas-20.gs.sāk.) •Simbolistu mērķis bija pieskaršanās, pietuvošanās lielajam Noslēpumam. Viņi paļāvās uz mistisku intuīciju, aizrāvās ar ”dzīves filozofiju” un reliģiski mistiskām mācībām. Simbolisma laikmetā literātu un mūziķu vidū bija ļoti daudz mūzikas cienītāju,literāti,gleznotāji tiecās savas mākslas izteiksmes līdzekļus tuvināt mūzikas valodai.
•Simbolisma galvenā tēma-tieksme pēc nesasniedzama ideāla. Simbolisti ar simbolu starpniecību vēlējās pieskarties pārjutekliskajai,”viņpusējai” realitātei.
•Dekadence-noteikta domāšanas ievirze un dzīves stils, ko XIX gs. beigās kultivēja liela daļa mākslas pasaules elites pārstāvju. Raksturīgākās iezīmes ir galējs individuālisms, reālās dzīves pesimistisks noliegums un tīksmināšanās par norieta un vītuma skaistumu.…
