Ekonomiskā integrācija daudzām valstīm dod papildus ekonomiskus labumus. Ekonomiskā integrācija izpaužas sākot no atvieglotas tirdzniecības nosacījumi brīvās tirdzniecības zonās, paradumu savienības, vienots tirgus un ekonomiskas savienības. Atviegloti tirdzniecības nosacījumi rada zemas barjeras starp valstīm. Tā ir zemāka ekonomiskās integrācijas forma. Būtībā tā nozīmē brīva, liberāla tirdzniecība, starptautiskajai tirdzniecības ietekme uz pašmāju makroekonomikas un citām politikām. 1
Integrācija dažreiz ieņem tādu formu, kas apvieno vai koordinē nacionālo ekonomikas politiku – īpaši makroekonomiku. Tas var ietekmēt samazinot maksājumu nelīdzsvarotību vai valūtas kursa svārstības, kas, piemēram, noved pie fiksētā kursa noteikšanas. Novērstas tiek galvenās pretrunas starp: fiksētiem valūtas kursiem, autonomām makroekonomikas politikām un brīviem, starptautiskiem darījumiem. Monetārā savienība ierobežo varbūtību, ka partnervalsts manipulēs ar valūtas kursiem, kopš sākta makroekonomiskā regulēšana. Tas arī ir milzīgs solis pretī politiskai apvienībai, kas regulētu ne tikai ekonomiskus jautājumus. 2
Brīvās tirdzniecības zonas ir ekonomiskās integrācijas forma, kad visas barjeras ir „nojauktas” starp dalībvalstīm, bet katra valsts ir tiesīga saglabāt barjeras ar ne dalībvalstīm.
…
