-
Terorisma jēdziens krimināllikumā
2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Iespējamās terorisma izpausmes Latvijā | 5 |
2. | Terorisma veidi | 9 |
3. | Terorisma prezumējums Latvijas Krimināllikumā | 11 |
4. | Terorisma finansēšana un atbildība par to | 15 |
Nobeigums | 18 | |
Izmantoto avotu saraksts | 19 |
Nobeigums
Vienozīmīgi var secināt, ka terorisms ir kļuvis par mūsdienu globālās sabiedrības iezīmi. Viens no terora aktu lielākajiem ļaunumiem ir tas, ka tie var notikt jebkur un jebkurā laikā. 21.gadsimta sākums liecina, ka terorisms neiet mazumā, bet gluži otrādi terorisms kļuvis par pasaules sabiedrības ikdienu. Līdztekus jau zināmajiem terorisma veidiem parādās arvien jauni, piemēram, bioterorisms, kiberterorisms. 21.gadsimta terorisma iemesli ir visdažādākie, taču vispopulārākais, šķiet, ir reliģiskais fanātisms. Kā nākamais no terorisma iemesliem ir tautu vēlme iegūt pašnoteikšanas tiesības un izveidot neatkarīgas valstis. Taču vēlme iegūt tautai pašnoteikšanās tiesības bieži savijas kopā ar reliģisko fanātismu.
Darbs ar potenciāli teroristiskām organizācijām ietver sevī informācijas vākšanu par doto organizāciju un iespējamo noziegumu gatavošanu, veicot operatīvās darbības. Operatīvo darbību veikšanai nepieciešami ievērojami finansu līdzekļi, kuru apjomi ir ierobežoti Latvijas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos.
Drošības palielināšanu valstij svarīgos objektos jāveic ar drošības režīma noteikšanu un tā tehnisko nodrošinājumu valstij būtiskos un potenciāli apdraudētos objektos, tādos kā lidostas, ostas, elektrostacijas un citi. Drošības režīmu var noteikt arī cilvēku masveida pulcēšanās vietās, ja ir terora akta draudi. Drošības režīms nosaka ierobežotas iekļūšanas iespējas objektā, ko realizē ar caurlaižu sistēmu un tehniskajiem līdzekļiem, nepieļaujot sprāgstierīču ienešanu apsargājamā objektā. Pie tehniskajiem līdzekļiem pieskaitāmi priekšmetu rentgena caurskates aparāti un sprāgstvielu tvaiku noteikšanas aparatūra. Šajos pašos nolūkos iespējams izmantot speciāli apmācītus suņus.
…
Līdz ar 21.gadsimta sākumu pasaules sabiedrība ar vien biežāk sāk sastapties ar daudziem nežēlīgiem terora aktiem. Atšķirībā no pagājušā gadsimtā izdarītajiem terora aktiem 21.gadsimtā cilvēce iepazina rūpīgi izplānotus, īpaši sagatavotus un ar īpašu cietsirdību izpildītus terora aktus. Eksperti Latvijā gan mēģina mierināt sabiedrību, ja konflikta dzirksts pārmestos uz Eiropu, tad Latviju tā praktiski neskartu, jo diezin vai teroristi, kas pieteikuši karu amerikāņu ekspansijai un Rietumu civilizācijai, zina, kur tāda Latvija vispār atrodas. Ja Latviju kāds apdraud, tad tā drīzāk būtu iekšējā nesakārtotība. Šādam viedoklim nevar piekrist, jo Latvijai arvien vairāk iesaistoties dažādās starptautiskās organizācijās un aktīvi iesaistoties cīņā pret terorismu var reāli kļūt par starptautisko teroristu mērķi. Tā piemēram, pēdējais aktuālais pasākums – NATO samits Rīgā 2006.gada 28., 29.novembrī, kas pulcināja divdesmit sešu valstu - NATO dalībnieču vadītājus un pievērsa visas pasaules uzmanību, pēc ekspertu domām - kļuva par kārojamu teroraktu mērķi šī pasākuma laikā.