Cīņa pret medicīnā pieļautām kļūdām, patiesībā ir medicīnas attīstības sekmētāja.Un, lai cik bieži pacienti teiktu, ka šis vai tas ārsts ir briesmonis, neviens no viņiem nezin, cik ļoti lielu pārdzīvojumu viņam radījusi šī kļūda.Ir vēsturē ļoti daudz gadījumu ,kad ārsts nav spējis pārdzīvot savu kļūdīšanos un pats aizgājis no dzīves vai pametis savu profesiju, pievērsies tikai pētniecībai ,lai vairs nekad šādas kļūdas neatkārtotos. Žurnālisti, kas medicīnu pārzina tikai no populārzinātniskiem rakstiem ,ļoti bieži ,neiedziļinoties lietas būtībā, nomelno ārstu.
Līdzās daudzām gudri risinātām problēmām un gudriem ierosinājumiem, Veresajevam dažus medicīnas faktus tomēr nav izdevies pareizi skaidrot. Šo situāciju rada tas, ka tā laika zinātnē vēl daudz kas nebija sasniegts. Taču pēc tik ilga laika izdodot grāmatu, jārēķinās ar šādām kļūdam. Tomēr, kad šī grāmata tika izdota, interese latviešu sabiedrībā par to bija liela, jo ētiskās problēmas, kas skar ārsta un pacienta attiecības ir mūžīgas un diez vai kādreiz radīs savu risinājumu.
V.Veresajevs pabeidzis Pēterburgas universitātes vēstures fakultāti un tad studējis Tērbatas universitātē medicīnu. Viņa vilinājums bijusi rakstniecība, tomēr, lai tuvāk pievērstos tautas dzīvei, studējis medicīnu. Studiju laikā mācījies pie izciliem medicīnas profesoriem, tāpēc viņa tā laika zināšanas medicīnā pārsteidz vēl šobaltdien un rada lasītājā cieņas pilnu apbrīnu.
…
