Sievietēm 19.gs asociējas kā drūms un bēdīgs laiks, kas uzlika ierobežojumus tās personīgajā attīstībā. 19.gs sievietes koncentrējās uz mājas dzīvi, jo būt par mājsaimnieci bija sievietes galvenais uzdevums. Sievietes iespējas gūt ienākumus bija atkarīgas no vīra nopelnītajiem līdzekļiem. Visi apstākļi tika radīti tam, lai precēta sieviete būtu atkarīga visās dzīves jomās. Izglītošanās sieviešu aprindās nebija modē. Intelektuālās sarunās ar vīru sievai iesaistīties nevajadzēja. Uz laulāta drauga uzmanības pierādījumiem viņa nedrīkstēja atsaukties ar pienācīgu dedzību, kaislības izrādīšana bija kauns un negods. Ja nepiedienīgai kaislībai ļāvās sieviete un grēks nāca gaismā, sabiedrība neslēpa nicinājumu un nodarījumu uzskatīja par nenomazgājamu kauna traipu. Sieviete ar nelikumīgi dzimušu bērnu nevarēja cerēt uz iecietību, precēt meiteni, kuru vīrietis padarījis grūtu liedza ikdienas morāle.…
