Lakāna trīs kārtības ir salīdzināmas ar pastāvošā dimensijām, kas katra savā veidā strukturē cilvēku, formējot tā attiecības ar sevi un pārējo pasauli. Reālais Lakānam nav realitātes sinonīms, tas apzīmē dabas stāvokli, kas cilvēkam ir kļuvis nepieejams līdz ar valodas rašanos. Reālais ir pretējs iedomātajam un ārpus simboliskā, zināmā mērā pieejams vienīgi zīdainim, stāvoklī, kurā eksistē tikai vajadzība, apmierināma bez nošķīruma izdarīšanas starp sevi un pārējo pasauli. Reālajā nav lietu trūkuma, tas vienmēr ir savā vietā, atšķirībā no simboliskā. Iedomātā kārtība iezīmē virzību no vajadzībām uz prasībām, kas atšķirībā no pirmā ir nepiesātināms stāvoklis, turklāt iedomātā kārtība rodas formējot es ''spoguļa stadijā'' un tādējādi ir narcisistiska. …
