Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Nierakmeņi', 1.
  • Referāts 'Nierakmeņi', 2.
  • Referāts 'Nierakmeņi', 3.
  • Referāts 'Nierakmeņi', 4.
  • Referāts 'Nierakmeņi', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Akmeņu veidošanās etioloģiski faktori
Izņemot hiperparatireoīdismu un urīnskābes akmeņu veidošanos, citi akmenu veidošanās cēloņi pilnībā nav zināmi. No kopējā etioloģiskā procesa ir izdalīti faktori, kas veicina akmens veidošanos.
Prerenālie faktori ir endogēni un eksogēni (diēta, imobilizācija, hiperparatireoīdisms, hiperurikozūrija).
Renālie faktori ir renāla tubulāra acidoze, idiopātiskā hiperkalciūrija un cistīnūrija.
Postrenālie fakroti ir obstruktīvas uropātijas un infekcijas.
Nozīme ir arī urīna pH līmenim. Magnija un amonija fosfāts sārmainā urīnā ir nešķīstošs, un tas precipitē ar ureāzi veidojošām baktērijām. Urīnskābe savukārt ir „nešķīstoša” skābā urīnā, tāpēc urīnskābes akmeņus ir iespējams šķīdināt, izmainot urīna pH uz sārmaino pusi.
Primārs hiperparatireoīdisms (HPT) un akmeņu veidošanās
Jauniem un vidējā vecuma pacientiem ar atkārtotiem kalcija oksolāta un/vai kalcija fosfāta akmeņiem galvenais iemesls ir HPT ar pieaugošiem kalcija metabolisma traucējumiem. HPT ir par iemeslu 5-6% visu kalciju saturošo akmeņu. HPT ir hormonāls sindroms, kad pieaug parathormona sekrēcija paratireoīdo dziedzeru adenomas vai hiperplāzijas dēļ, kas savukārt palielina kalcija un fosfātu ekskreciju urīnā ar sekojošu urolitiāzi un nefrokalcinozi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants