1.Ķermeņa un dvēseles mijiedarbība.
Gēte
„Cilvēka dvēsele Cilvēka dvēsele,
Līdzīga ūdenim: Tu līdzīga ūdenim!
No debesīm nāk viņš, Cilvēka liktenis,
Pret debesīm kāpj viņš, Tu līdzīgs Vētrai!”
Un atpakaļ atkal
Uz zemi tam jālīst,
Mūžīgā maiņā.
Platons (204 – 269)
Ja kāds turpina uzstāt, ka patiesībā dvēseli veido atomu sakopojums, nedalāmas daļiņas, tad to noraida apstāklis, ka ķermenis un dvēsele sajaucoties spēj vienlaicīgi sajust vienu un to pašu, bet atomi spēj vienīgi atrasties blakus un neveido veselumu, pēc dabas nejūtīgi un nespējīgi ķermeņi nevarētu ne radīt, ne apvienot veselumā ķermeni, ne vienotu jūtīgumu – dvēselei nepiemīt pašjūtīgums.…
