Latvijā ar katru gadu pieaug izdarīto noziegumu skaits. Pieaugot noziedzības līmenim, pieaug arī nepieciešamība pēc jaunas, progresīvākas sodu piemērošanas sistēmas. Tāpat kā likumpārkāpēji kļūst arvien rafinētāki, arī cīņai ar tiem būtu jākļūst efektīvākai.
Tiesību ierobežojumi izsaka piespiedu kārtā izpildāmā kriminālsoda būtību un veido soda izpildes saturu.
Soda izpilde ir patstāvīgs posms valsts kriminālpolitikas realizēšanā – likumdevēji piedraud ar sodu, tiesnesis to piespriež un valsts pārvaldes vara to izpilda.[1.16.lpp.]
Brīvības atņemšana ir tikai viens no soda veidiem, kādi paredzēti Latvijas likumdošanā. Pastāv arī citi, piemēram, naudas sods, tomēr šim soda veidam pietrūkst galvenā soda izpildes mērķa – notiesātā pāraudzināšanas. No šāda viedokļa raugoties, ieslodzījums būtu tieši pāraudzināšanas iestāde, jo cietums – tā ir vieta, kurā noteiktas personas noteiktu laiku ir izolētas no pārējās sabiedrības ar mērķi – iespējami īsākā laikā iemācīties pareizākas un varbūt labākas sociālās uzvedības normas, nekā likumpārkāpēji zinājuši līdz šim, pāraudzināt šos cilvēkus un, kas ir tikpat svarīgi, pasargāt apkārtējo sabiedrību no šo personu iespējamās neprognozējamās rīcības, kas var apdraudēt citus cilvēkus un arī visu sabiedrisko kārtību.…
