Ar 1992.gada 1. Septembri Latvijas Republikā atkal darbojas un ir spēkā 1937. gada Civillikuma otrā daļa - mantojuma tiesības. Līdz ar to nedarbojas un atbilstoši tajās pašās daļās nav vairs spēkā Latvijas Republikas Civilkodekss. Kā parasti šajos gadījumos, kad mainās likumdošana, rodas grūtības nošķirt vecā - agrāk spēkā esošā likuma darbību no jaunā. Šajā gadījumā grūtības rada tas, ka būtiski mainās daudzi mantošanas tiesību institūti, konceptuāli citāds ir mantošanas process. Mainās tiesību būtība un saturs. Tāpēc arī diplomdarba mērķis ir izpētīt likumisko mantošanu, tās saturu un būtību. Padomju mantošanas tiesības pieļāva tikai patēriņa lietu mantošanu šaurā mantinieku lokā ar dažādiem ierobežojumiem. Turpretī 1937.gada Civillikums paredz jebkuras mantas mantošanu, kas var būt civilajā apgrozībā. 1937. Gada Civillikums bija ilgstoša darba rezultāts un ievērojams Latvijas juristu panākums. Apkopota bija ne tikai Latvijas, Baltijas un Krievijas agrāk spēkā esošā civilā likumdošana, bet arī citu zemju atbilstošā civilā likumdošana. Atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma mantošanas tiesību bija un ir ļoti aktuāla realizējot dzīvē dzīvojamo māju denacionalizāciju, īpašuma tiesību atjaunošanu uz nelikumīgi atsavinātām mājām un zemi, protams, tagad jau šo īpašnieku mantiniekiem.…
