Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Itālijas ēšanas tradīcijas', 1.
  • Konspekts 'Itālijas ēšanas tradīcijas', 2.
  • Konspekts 'Itālijas ēšanas tradīcijas', 3.
  • Konspekts 'Itālijas ēšanas tradīcijas', 4.
  • Konspekts 'Itālijas ēšanas tradīcijas', 5.
  • Konspekts 'Itālijas ēšanas tradīcijas', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Savas ēšanas tradīcijas pastāv jebkurā kontinentā, valstī, pilsēta un ģimenē, šoreiz tuvāk aplūkosim Itālijas ēšanas tradīcijas. Uzskatu, ka Itālija ir gardēžu zeme, kas piedāvā izsmalcinātus miltu izstrādājumus, dažādus jūras produktus un debešķīgus desertus.
Izdzirdot vārdu Itālijas virtuve ikvienam prātā iešaujas lieli šķīvji ar makaroniem, picas un vīni, bet izrādās, ka Itālijā slēpjas kas daudz vairāk. Itālijas zābaka papēža galā un augšdaļā jūtamas būtiskas klimatiskās un ekonomiskās atšķirības, kā rezultātā iezīmējas arī vērā ņemamas kulinārijas atšķirības starp Itālijas ziemeļiem un dienvidiem. Pārtikušie Ziemeļitālijas iedzīvotāji lepojas ar auglīgu zemi, mājās gatavotām pastām, eksotiskām jūras veltēm un dažādām salami jeb mortadella desām. Pieņemu, ka daudzus nezinātājus varētu izbrīnīt fakts, ka Itālija ir lielākā rīsu ražotājvalsts Eiropā, tādēļ tos arī bieži izmanto dažādos zivju, gaļas un dārzeņu ēdienos, pievienojot iecienītās bazilika, raudenes, rozmarīna, salvijas, pētersīļa vai majorāna garšvielas. Savukārt Dienviditālija ir kalnaina, karsta. Karstasinīgie dienvidnieki pieraduši asas izjūtas baudīt arī ēdienos, tādēļ šeit vairāk lieto asas garšvielas. Olīvas un olīveļļa šeit ir pašsaprotama ēdiena tapšanas sastāvdaļa, īpaši iecienītas ir Sicīliešu olīvas. Arī dienvidos pastu ēd gan dienā, gan vakarā, taču pasta nekur negaršo vienādi. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants