Mandātu teorija Senajā Ķīnā

Mana darba tēma ir mandata teorija senajā Ķīnā. Ievadā gribu minēt, ka teorijas rašanās ir attiecināma uz 11.gs.p.m.ē., bet tā saglabā savu nozīmi ķīniešu kultūrā un politikā līdz pat 20.gs.m.ē. sākumam, kad Ķīna kļuva par Tautas Republiku un līdz ar to teorija zaudēja nozīmi. Un kopumā tā ir politiska teorija, kas skaidro valdnieka varas izcelšanos un mehānismu tās nomaiņai. Savā darbā centīšos izskaidrot šīs teorijas rašanos un būtību, kā arī dažas pārmaiņas, ko šajā teorijā ienesa konfūciānisms. Bez šīs aprakstošās daļas darbā centīšos sniegt atbildes uz jautājumiem par to, vai šī teorijai izdevās sasniegt tās radītāju mērķi – leģimitēt valdnieka uzurpatora varu, – un kāda ir šīs teorijas tālākā nozīme Ķīnas vēsturē.

Uz 11.gs. Ķīnā Huanhē upes baseinā pastāvēja vairāki nestabili valstiski veidojumi, kuru stabilitāte bija atkarīga gan no karavadoņu veiksmes, gan daudziem citiem apstākļiem. Bieži vien vadošās dinastijas vienkārši laika gaitā degradējās jeb vadošais etnoss biežajos karos zaudēja pārāk daudz vīriešu, tādejādi novājinoties, un līdz ar to varu pārņēma kāda no pakļautajām ciltīm. Bet uz 11.gs vidu Ķīnā vadošā dinastija bija Šangu (Iņ) dinastija, kas gan kontrolēja relatīvi mazu teritoriju Huanhē baseinā. Otra spēcīgākā bija Čžou (Džou) cilts, kas apdzīvoja Huanhe rietumu daļu un tās vadoņi skaitījās Šangu dinastijas vasaļi. Cik zināms no Šangu avotiem, tad tie uzskatīja Cžou par barbariem1. Tomēr ar laiku Čžou varenība auga un tajā pašā laikā Šangi tika novājināti karos ar ciltīm ziemeļos. Cžou to izmantoja un laikā no 1050 – 1027BC, apvienojot vairākas ciltis, Čžou vadonim Vu jeb U-vanam, izdevās likvidēt Šangu dinastijas varu un pakļaut sev attiecīgās teritorijas. Tomēr neilgi pēc šīs uzvaras U-vans mira, nodot varu savam brālim Cžou-Gunam kā reģentam. Šangi šeit saredzēja debesu zīmi, kas it kā sodīja nelikumīgo valdnieku. Tajā pašā laikā reģenta brāļi, apvienojoties ar atlikušo Šangu dinastiju, arī uzsāka cīņu pret Čžou-Gunum, jo uzskatīja, ka tas ir uzurpējis varu. Cīņa ilga 3 gadus un beidzās ar reģenta uzvaru, un šoreiz likās, ka debesis ir apstiprinājušas valdnieka likumību un Čžou uzvara bija pilnīga un galīga2. Ķīnā sākās Rietumu Čžou dinastijas valdīšanas periods, kas ilga līdz pat 256 BC, un tā bija viena no ilgākajām dinastijām Ķīnas vēsturē. …