Muzeja animācijas mērķis ir izveidot pēc iespējas lielāku dažādām interesēm un vajadzībām atbilstošu tīklu, kur var iegūt jaunu pieredzi un zināšanas, un attīstīt savu redzeslauku par dzīves ikdienu un tās kopsakarībām.
Pielietojot muzeja animācijas metodes, ir jābūt paredzētam plānā, gan muzeja saturam, gan komunikācijas formām, gan informācijas nodošanas formām, gan interakcijai, kā arī ir jābūt vērstam fokusam uz pieaugušo iesaisti šajā procesā, kur bērni un jaunieši varētu iegūt jaunu pozitīvu pieredzi īpaši kopā ar vecākiem pilsoņiem.
Piemēram, ir ļoti svarīgi vēsturisko saturu pasniegt bērniem rotaļu veidā, kur viņi kļūstot par līdzdalībniekiem, vienlaikus sastopas ar ikdienas darbībām, kas rotaļās mainās vēsturiskā secībā. Rotaļu un spēļu veidā bērniem brīvprātīgā veidā ir jāliek nodarboties ar vēsturi, mākslu, u.c., kur bērni nekādā gadījumā nevar garlaikoties.[1.]
Secinājumi
1. Secinām, ka muzeju animācijā – muzejs nav tikai kultūrvēsturiskās pieredzes vieta, bet gan tā ir mācību vieta, kur Sanita un pārējie pusaudži iegūst gan sociālās iemaņas, gan veicina saskarsmes prasmju veidošanu un izkopj prasmi strādāt komandā.
2. Piedalīšanās praktiskajās nodarbībās muzejā ļauj apzināti izprast tuvāk ikdienas procesus.
3. Muzeju animācijas metode atraisa pusaudžus, jo daudziem izraisa interesi par senatnīgajām metodēm, darba gaitu, katrs bērns grib kaut reizi mūžā pats izcept kukulīti maizes un sakult sviestu, saprast kā kādreiz dzīvojuši mūsu senči.
4. Nometnē padarītais ir tikai liela darba sākums. Bērnos apzinīgums jāsāk attīstīt jau no mazotnes. Tad viņi kļūs par labu piemēru pieaugušajiem.
…
