Apcietinājuma kā drošības līdzekļa mērķis ir panākt, lai aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais neizvairītos no izmeklēšanas un tiesas. Neradītu šķēršļus patiesības noskaidrošanai, neizdarītu noziedzīgas darbības. Šis drošības līdzeklis ierobežo tās personas brīvību, kurai tas piemērots. Likumības un personas brīvības garantijas prasa, lai to pielietošanas pamats un kārtība būtu stingri reglamentēti, un lai to pielietotu tikai patiesas vajadzības gadījumā.1
Drošības līdzekļu piemērošanā jāizšķir to noteikšanas iemesli – faktori, kurus konstatējot, procesa virzītājam rodas tiesība vispār drošības līdzekli noteikt, un konkrēta drošības līdzekļa izraudzīšanu ietekmējošie apstākļi.2
Latvijas Kriminālprocesa likums nenosaka konkrētus iemeslus, kuri nosaka apcietinājuma kā drošības līdzekļa izvēli. Ir pietiekoši ar krimināllikuma sankciju, kas paredz brīvības atņemšanas sodu, lai likumā paredzētais procesa virzītājs varētu piemērot apcietinājumu. Tā ir vienīgā atšķirība starp apcietinājuma un pārējo drošības līdzekļu piemērošanas nosacījumiem. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 68.pantā ir noteikti iemesli, kas varētu būt par pamatu jebkura drošības līdzekļa, arī apcietinājuma, piemērošanai. Citi drošības līdzekļu piemērošanai nav pieļaujami, un tas uzskatāms par likumības un personu tiesību un likumisko interešu pārkāpumu.3…
