Eiropas Savienības budžeta attīstība, veidošana, struktūra

Kopsavilkums
ES publiskās finanses ir bijis viens no galvenajiem instrumentiem, kas veicinājis tirgus konsolidāciju, konstitucionālā ietvara veidošanu un kopējas ES iekšējās politikas attīstību.
ES budžeta veidošanā var nošķirt vairākus būtiskus attīstības posmus, taču svarīgākie ir:
"pašu ieņēmumu" kategorijas ieviešana ES budžetā, ko veido muitas nodokļi, eksportējot preces no trešajām valstīm; lauksaimniecības maksājumi; iemaksas no PVN 1% apjomā no dalībvalstī iekasētās summas. 1985.gadā PVN iemaksa tika palielināta līdz 1,4%. Šī reforma radīja ES budžeta autonomiju no dalībvalstīm;
procentuālā maksājuma ieviešana no IKP dalībvalstī. Šie ieņēmumi veido lielāko daļu no ES budžeta ieņēmumiem.
ES budžeta veidošana vienmēr ir bijusi politisku debašu iemesls, jo daudzas valstis budžetā iemaksā vairāk nekā no tā saņem. ES budžeta līdzekļu pārdale notiek par labu ekonomiski vājāk attīstītajām dalībvalstīm. Šādiem nolūkiem tiek izmantoti apmēram 30% no ES budžeta. Vācija šobrīd uzskatāma par galveno devējvalsti ES budžetā, jo tā summa, kura, īstenojot kopējās politikas, atgriežas Vācijā, ir uz pusi mazāka par to, ko tā iemaksājusi. Toties Spānijas saņemtā daļa no ES budžeta par 9,2% pārsniedz tās iemaksāto. Ieguvēja ir arī Grieķija - par 6%, Portugāle - par 4,2%, Īrija - par 3,4% un par Dānija - par 0,4%.
Kopš 1990o gadu sākuma ievērojami palielinājies ES ārējo izdevumu apjoms. Tas saistīts ar ģeopolitiskajām izmaiņām Centrālajā un Austrumeiropā. ES sniedz finansu palīdzību šī reģiona valstīm, lai līdzsvarotu attīstību Eiropas telpā.
Latvija ir to valstu vidū, kas saņem ES finansiālo atbalstu. Nākotnē paredzama ES finansiālā atbalsta apjoma palielināšanās. Tomēr arī Latvijai jāīsteno konsekventa politika, lai spētu apgūt piedāvāto ES finansējumu. Tas saistīts gan ar valsts makroekonomiskajiem rādītājiem, gan administratīvās spējas uzlabošanu. Šobrīd Latvija ir saņēmusi kritiskas piezīmes par abiem šiem rādītājiem.
Var prognozēt, ka Latvija arī pēc iestāšanās ES krietnu brīdi būs to valstu vidū, kas no ES budžeta saņem vairāk neka iemaksā.
…