Cilvēces vēsture nestāv uz vietas. 14.- 16. gadsimtā feodāļi vēl bija visvareni, bet viņu laiks bija jau pagājis. Attīstoties kultūrai, pilsētās nostiprinājās banķieri, ģilžu un cunfšu vadītāji. Cilvēki sāka biežāk ielūkoties antīkās pasaules rakstiskajos un lietiskajos avotos. Uzmanības centrā nokļuva cilvēks ar savu iekšējo pasauli. Cilvēks, kurš debesīs skatoties, sacerēja ne tikai mīlas liriku, bet arī aizdomājās par to, cik tālu sniedzas Visums.
Visagrāk renesanses kultūra attīstījās Itālijas brīvajās pilsētās: Venēcijā, Dženovā, Milānā, Florencē. Tas bija laiks, kad notika lieli ģeogrāfiskie atklājumi, kad Kolumbs un Magelāns ieraudzīja jaunas zemes un kontinentus. Kad cilvēki no Eiropas devās aplaupīt jaunatklātās zemes un tautas. Toreiz salaupītā zelta šķita par maz, un cilvēki sāka nodarboties ar alķīmiju.…
