Ulmaņlaiki bija zelta laiki taču tā kā pēc tiem nāca padomju varas gadi un tie bija liels pretstats Latvijas attīstībā salīdzinot ar Ulmaņa autoritāro režīmu nosaukums zelta laiki varētu būt nedaudz pārspīlēts. Arī vadoņa kults iespaidoja cilvēku domas par to cik liela bija paša Ulmaņa nozīme.
1934. gada 15. maija apvērsums notika bez cilvēku upuriem un asinsizliešanas, to vadīja jau pie varas esošais ministru prezidents K Ulmanis kopā ar kara ministru J Balodi, aizsargu organizācijas vadītāju A Bērziņu un iekšlietu ministru V Gulbi, tāpēc sabiedrība apvērsumu uztvēra pozitīvi, apvērsuma rīkotāji netika nekā sevišķi sodīti. Pret Ulmaņa autoritāro režīmu iestājās sociāldemokrāti un komunisti, arī daudzi radošās inteliģences pārstāvji – rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki.…
