I.Platona dialogā „Dzīres” pavisam tiek aplūkotas sešu runātāju versijas par Erotu. Pirmās piecas no tām runā ikdienā ierastajā horizontā- minot parašas, mītus, ikdienas dzīvi un tās priekšstatus. Pēdējā, Sokrata versija atšķiras ar to, ka tā jautā par lietas būtību, kas īsti ir tas par ko tiek runāts.
II.Faidra versija.
Erots ir visvecākais no dieviem, kā daudzi apgalvojot un tāpēc arī devis cilvēkiem visskaistākās veltes.
Kā visskaistāko velti Faidrs min mīlestību un uzticību divu draugu starpā. Kāda ir šī mīlestība?
„Tā liek mums kaunēties no nekrietnā un dedzīgāk tiekties pēc krietnā.” [67.lpp] Erots dod drosmi cīņai ar nekrietno un to nespēj ne augsts stāvoklis sabiedrībā ne bagātība.
Faidrs stāsta daudzus piemērus no mītiem ar tiem kā galveno Erota vērtību izceļot tā pārņemto cilvēku, mīlētāju spēju upurēt pat savu miesīgo eksistenci tā labā, kas tiek vērtēts kā cildens un labs- iemīļotā dēļ. To runātājs dēvē par pašaizliedzīgo mīlestību.
Tomēr, par vēl cēlāku runātājs atzīst iemīļotā šādu pašu uzupurēšanos sava drauga dēļ. Mīlētājam drosmi noliegt savu laicīgo nemirstīgā dēļ dod Erots, bet ja šādi rīkojas iemīļotais, tad tā ir viņa pieķeršanās, paša cildenums, kas ir pamatā rīcībai.
…
