-
Portrets venēciešu glezniecībā un renesanses mākslas kontekstā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| I. | nodaļa. | 5 |
| Venēcijas mākslas īpatnību ietekmējošie vispārējie faktori | 5 | |
| Agrais profilportrets Itālijā | 7 | |
| Antonello da Mesīnas Venēcijā tapušie portreti | 11 | |
| Bellīnī dzimtas un Džovanni Bellīnī portreti | 15 | |
| Nīderlandiešu glezniecības paņēmienu ienākšana Itālijas portretā | 21 | |
| Portretista mākslinieciskās metodes | 25 | |
| Nobeigums | 29 | |
| Literatūra | 31 | |
| Attēlu saraksts | 32 |
Nobeigums
Kursa darba orientācija uz Venēcijas portretu renesanses mākslas kontekstā pētījumam iezīmējusi noteiktas laika robežas. Tikai no 15.gs. vidus var sākt meklēt renesasnees mākslas iezīmes venēciešu glezniecībā. Sekojošo dažu desmitu gadu laikā jau vērojams Venēcijas glezniecības skolas uzplaukums.
Kopumā venēciešu portreta glezniecība attīstījusies no dažādām stilistiskām tendencēm, starp vietējiem meistariem un ievestām no ārpuses. Īpaši jāuzsver sicīlieša Antonello da Mesīnas epizodiskā darbība Venēcijā, kas ievērojami paātrina lokālā portreta glezniecības attīstību.
Būtiksa novāciju nesēja bija arī nīderlandiešu glezniecība, kura tobrīd visā Itālijā tika augstu vērtēta.
Itālijas agrīnās renesasnes portreta glezniecībā dominējis medaļu mākslas tradīcijām atbilstošs stingrā profilā uz neitrāla fona t.s. profilportrets. Sasniedzis kulmināciju 15.gs. 60.-70.gados, profilportrets praksē saglabājas līdz pat gadsimta beigām.
Redzamākas izmaiņas Itālijas renesanses portretā notiek ap 15.gs. 60.-70.gadiem, kad sintizējas Florences un Ziemeļitālijas meistaru pieredze. Šī portreta glezniecības pieredze izplatās visos Itālijas mākslas centros, stimulējot uz dažādāku portreta kompozicionālo formu risinājumiem un pietuvinot portretējamo reālistiskākam attēlojumam.
1470.gadu vidū Antonello da Mesīnas māksla paver sākumu arī intensīvai attīstībai Venēcijas portretglezniecībā. Sintezējot vadošās Eiropas 15.gs. glezniecības tradīcijas, itāļu agrās renesanses un nīderlandiešu pieredzi, savā mākslā rada neparasti dinamiskus portretējumus. Antonello gleznieciskā valoda stimulējusi arī venēcieša Džovanni Bellīnī māksliniecisko darbību, būtisku lomu spēlējot viņa portreta stila izveidošanā 15.gs. beigās.
…
Darba pamatuzdevums ir izzināt Venēcijas portreta raksturojošās īpatnības. Un izziņas procesā arī iepazīties ar dažādiem blakus apstākļiem, kas noteikuši Venēcijas portreta attīstību. Kā arī izvērtēt portreta glezniecībā strādājošos māksliniekus un viņu devumu Venēcijas skolas un portreta žanra attīstībā. Kursa darbs strukturēts trīs nodaļās, kuras ietver divas apakšnodaļas. Pirmā nodaļa sākta ar vispārēju faktoru izklāstu, kas ietekmējuši Venēcijas mākslu kopumā. Un noslēdzas ar ieskatu Itālijas agrajā profilportretā, kas šķita nepieciešams pilnīgākai renesanses portreta attīstības izpratnei. Otrajā nodaļā vairāk pievērsta uzmanība Vēnēcijā tapušiem portretējumiem un konkrētu lokālo gleznotāju daiļrades raksturojumam. Trešajā nodaļā skaidrots, kā Itālijas portretā ienāk Nīderlandes glezniecības paņēmieni un portretista mākslinieciskajās metodēs. Savukārt nobeigumā sniegtas atbildes uz ievada izteiktajiem darba uzdevumiem.
Attēlu nav.
