Aina Grinberga, mana vecmāmiņa, stāstīs par notikumiem, kurus viņa ir piedzīvojusi pati un par kuriem ir dzirdēts no vecākiem cilvēkiem. Šie cilvēki, kas šos notikumus stāstīja bija apkārtējie cilvēki un pazīstamie ar kuriem bija dzīvots kopā.
Sākumā Latvijas teritorijā bija vācieši, bet kara laika krievi nāca Latvija iekšā no Daugavpili, lai atbrīvotu Latviju. Kara sākumā vecmāmiņai ar vecākiem tika iedalīta zeme „Režās”. Tajā laikā tika kulti graudaugi un graudu noņemšanā piedalījās visi kaimiņi, jo tur vajadzēja daudz cilvēku. Tāpēc, ka kuļmašīna bija viena, tā tika vilkta pie viena un otra kaimiņa. Pēc graudu noņemšanas tika rīkotas svinības un tika brūvēts alus. Tā kā alum vajadzēja vārīt ūdeni tas tika darīts uz krāsni un nakts laikā krāsns gaismu varēja redzēt no lidmašīnām. Tajā naktī tieši notika uzlidojums un no lidmašīnām tika mestas bumbas, jo domāja, ka tur ir kara daļa. Tad cilvēki ātri paņēma apgāza katlu ar ūdeni, lai nodzēstu uguni, tad lidmašīnas vairs nezināja, kur mest bumbas. Pēc tam otrā rītā cilvēki gāja skatīties, kur bija trāpījušas tās bumbas. Dažas no tām bija tuvējā mežā un tur uztaisījušas lielas bedres. Pēc tam kara laikā šī zeme „Režās” tika atņemta. Kad karš bija beidzies krievi zemi „Režās” atdeva.…
