(Iznāk priekša Miega rūķi un žāvājās)
Miega rūķis(Viktorija): Jā!, tad kad jūs te runājat par kažociņiem – tā vien gribās doties mierā un saldus sapņus skatīties!
Rūķu mamma: Kas tad tās par runām! Mums taču vēl tik daudz darba! Rūķīši taču nekad nav sliņķi?
Deja: „Miega rūķis”
(Pēc dejas visi rūķi paliek miegaini, saliek rokas zem vaigiem un izliekas, ka guļ)
Rūķu māmiņa: Kas notiek ar maniem rūķiem? Vai tiešām esat tik noguruši? Par miegu vien runājat. Jāsauc talkā rūķis Jautrulis!
„Rūķa Jautruļa dziesma”
Rūķis Jautrulis: Re, kur es esmu! Ceļaties, mostaties. Es no jums esmu visjautrākais. Man ļoti gribās parotaļāties, patrakot, bet jūs tikai strādājat un guļat. Es tagad labprāt izdarītu kaut ko tādu...tādu...lai visiem būtu tī-ī –ī – k jautri!…
