Mūsdienās vecticībniekiem būtisks tālākas eksistences jautājums ir savas identitātes saglabāšana. Tāpēc vecticībnieki asi uztver parādības, kas var tikt tulkotas kā centieni saplūdināt vecticībnieku identitāti ar citām konfesijām (piemēram, pareizticības). Tas vēlreiz akcentēts 2006.gada Pēterburgā Krievijas vecticībnieku – pomoriešu kongresā.
Latvijā lielākais vecticībnieku dievnams atrodas Rīgā, Maskavas forštatē – tā zeltītais ‘’sīpols’’ jūgendstila torņa galā labi saskatāms, braucot pa Salu tiltu no Pārdaugavas puses.
Visvairāk vecticībnieku lūgšanu namu ir Latgalē. Ņemot vērā vēsturisko situāciju, vairums ēku ir pavisam nelielas – sādžās tās nedrīkstēja atšķirties no dzīvojamām ēkām, tāpēc tām nereti nav arī zvanu torņa. Taču, neraugoties uz necilo ārieni, dažas no tām ir īstas sakrālās mākslas pērles.
Taču vecticībnieki nav tikai Rīgas, Daugavpils un Latgales neatņemama sastāvdaļa, staroveru draudzes darbojas arī daudzās Vidzemes un Kurzemes pilsētās un ciemos. Piemēram, Liepājas Vecticībnieku Svētās Trīsvienības baznīca ir iekļauta Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Šī 20.gadsimta sākumā celtā ēka ir vienīgā Kurzemē, kura saglabājusi savu pirmatnējo sūtību – tā jau būvēta kā vecticībnieku lūgšanu nams. Turklāt tas ir vienīgais vecticībnieku dievnams ar septiņiem kupoliem.
…
