1. ĪSA VĒSTURE un vispārējas ziņas
par Turīnas Līķautu
Kopš 17.gs. beigām Turīnas katedrālē glabājas kāds sens audekla gabals, kas tiek godāts kā Jēzus Kristus līķauts. Šis līķauts ir Savojas nama īpašums. 1578.gadā Savojas hercogs Emanuels Filiberts kopā ar savu sievu Francijas Margaritu pārveda šo līķautu uz savu pili Lučento, netālu no Turīnas. Savukārt 1694.gadā Emanuela Filiberta mantinieki uzbūvēja melna marmora kapliču, kuru sāka dēvēt par “karalisko kapliču”. Šī kapliča tika savienota ar Turīnas katedrāles austrumu daļu. Hercogs Viktors Amadejslī svinīgi pārnesa līķautu no Lučento uz Turīnu.
Turīnas audekls ugunsgrēkos ir cietis 48 reizes – 1394.gadā tas cieta ugunsgrēkā Besansonā (Besançon), 1532.gada decembrī Šamberī (Chambéry) kapelā, bet 1997.gada aprīlī ugunsgrēks izcēlās arī Turīnas katedrālē.
Līķauts ir linaudekls (4,36 x 1,10 m) līdzīgs citiem seniem audekliem, kuros apbedīja cilvēkus. Divi krustā sistā cilvēka attēli (priekšējais un aizmugurējais) ir redzami kā spoguļattēlā.
Pēc vissmalkākajiem Līķauta audekla pētījumiem zinātnieki secināja, ka – Līķauta audekls ir darināts no liniem; tas ir austs skujiņveida tehnikā. Līdzīgi audekli jau iepriekš bija atrasti arheoloģiskajos izrakumos Pompejā, Palmīrā, u.c. …
