Rīga sāka veidoties 12. gs. Starp Rīdzenes upīti un Daugavu. Šai vietā atradās divi ciemi, kapulauks un Rīgas osta, kuru izveidoja Rīdzenes paplašinājumā. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, abos ciemos bija attīstīta amatniecība, tirdzniecība, zvejniecība un lopkopība. Ar to nodarbojās vietājie un zemgaļi.
12. gs. b. Daugavas lejtece arvien biežāk apmeklēja vācu tirgotāji. Tie vēlējās kļūt par Austrumeiropas un Rietumeiropas starpniekiem. Tirgotājiem sekoja krustneši. 1198. g. pie Rīgas kalna notika kauja, kurā lībietis Imants nodūra vācu bīskapu Bertoldu. Šai sakarā Latviešu Indriķa hronikā minēts Rīgas ciems un pavēstīts, ka šā ciema “laukā tiks celta pilsēta”.
1201. g. bīskaps Alberts pārcīla savu rezidenci no Ikšķiles uz jaunceļamo Rīgu, kurai piešķīra tuvējās Rīdzenes upītes nosaukumu. 1201. g. uzskata par Rīgas dibināšanas gadu (kaut gan “Atskaņu hronikā” minēts arī 1198). Rīgā apmetās uz dzīvi vācu tirgotāji un namnieki. Nocietinātā pilsēta kļuva par agresijas bāzi pret Baltijas tautām. Tāpēc tā pedzīvoja vietējo cilšu uzbrukumus (lībieši 1206, kurši 1210). Par rīdzinieku galveno nodarbošanos kļuva tirdzniecība un amatniecība. Rīga iestājās Hanzas tirdzniecības pilsētu savienībā.…
