Ārpolitika
Napoleons norāda: “ Viena no manām grandiozākajām idejām bija tautu apvienošana ģeogrāfiski tās apvienojot,revolūciju un politiku nesadrumastalotām un sadalītām…. Es no katras gribēju izveidot vienu nacionālu ķermeni. Tas protams, ir tikai sākums. Vēlāk sekos “ Eiropas tautu savienība”.
1800. gada maijā, Napoleons ar savu armiju devās uz Itāliju pa pašu grūtāko ceļu- caur Alpu galnu grēdu; austrieši šeit vismazāk gaidīja uzbrukumu. Franču armija nonāca Lombardijā- pretinieka aizmugurē, 14. jūnijā pie Marengo ciema notika izšķirošā kauja, kurā austrijas armija cieta sakāvi. Šī kauja arī noteica visas kampaņas iznākumu, decembrī Austrija uzsāka miera pārrunas, līgums tika parakstīts 1801. gada februārī. Līdz ar to otrā koalīcija beidza eksistēt, tikai Anglija turpināja karu. Lai gan arī Anglijā notika staruja rūpniecības un tirdzniecības attīstība, tai bija grūti izturēt jau desmit gadus ilgstošos karus. Kara izdevumus Anglija centās nosegt ar aizņēmumiem, nodokļu palielināšanu, kas tautā izsauca nepatiku, viņa pieprasīja miera ar Franciju noslēgšanu. …
