Gunara Janovska romāns “Sōla” pieder eksistenciālismam. Darbā jau no paša sākuma kļūst skaidrs, ka galvenais tēls ir svešinieks apkārtejo cilvēku vidū, viņam pasaule un sabiedrība ir kā cietums, dzīve ir absurda un bezjēdzīga. Romānā ir vērojamas ļoti daudzas eksistenciālisma iezīmes, kas palīdz izprast trimdinieka stāvokli.
Manuprāt, viena no galvenajām eksistenciālisma iezīmēm romānā ir Artura Skujas dzīve pasaulē, kurā viņš jūtas kā ieslodzīts cietumā, jo visi apkārtējie ir pilnīgi svešinieki, kuriem nerūp atbraucēja liktenis. Es uzskatu, ka vislabāk šī pazīme izpaužas galvenā tēla iekšējā monologā: “Cik gan sveša man bija šī zeme ar tās ļaudīm! …
