Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 1.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 2.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 3.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 4.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 5.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 6.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 7.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 8.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 9.
  • Prezentācija 'Aristotelis. "Politika" un citi darbi', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Aristoteļa uzskatu raksturojums
Aristoteli pamatoti dēvē par Eiropas zinātņu tēvu, jo ļoti daudzi jēdzieni, kurus plaši lieto sabiedrībā ir viņa radīti un skaidroti. Aristoteli interesēja pasaules izziņas procesi un jautājums, kā viss ir radies. Par visa esošā pamatu filozofs nosauca pirmmatēriju, kas ir nenoteikta, bezformīga. Kā starpposms starp pirmmatēriju un reāli eksistējošo pasauli ir vairāki elementi —
uguns, gaiss, ūdens, zeme.

Aristoteļa uzskatu raksturojums
Izmantojot potenciālo matēriju, forma veido dažādus priekšmetus. Formas un matērijas vienotība nodrošina esamības pastāvēšanu. Lai izskaidrotu esamības pirmssākumus, Aristotelis radīja mācību, ko nosauca par metafiziku. Viņš pamatoja materiālās pasaules pastāvēšanu ar sekojošiem apsvērumiem: katru lietu kaut kas veido. Matērija ir kaut kādā veidā organizēta. Formas un matērijas mijiedarbībā forma vienmēr ir aktīva, matērija pasīva. Katras lietas kustības avots atrodas ārpus šīs lietas. Par mijiedarbības un kustības pirmcēloni Aristotelis izvirzīja Dievu. Dievs ir visu lietu kustinātājs un mūžīgais dzinējs. Tas kustina arī laiku, kas nepārtraukti plūst. Formas cenšas pilnveidoties un pati pilnība var būt tikai Dievs.
Virzība ir cēloņsakarīga.

Autora komentārsAtvērt
Atlants