90% Zemeslodes ledus atrodas Antarktīdas ledājos. [3;22]
Jūras līmeņa celšanās.
Ledājiem kūstot, ūdens ieplūst jūrā un līdz ar to ceļas jūras līmenis, kas var izraisīt postošus plūdus. [3;24]
Mitrāks, sausāks.
Austrālijā 2002.gadā rekordaugstā temperatūra izraisīja vienu no plašāk izplatītajiem sausumiem tās vēsturē. Gandrīz 60% teritorijas lietus nebija lijis deviņus mēnešus. Barendonga ezera izžūšana Jaundienvidvelsā bija cēlonis lielam ūdens trūkumam tuvējās pilsētās.
Pārtuksnešošanās sekas.
Kad tuksneša smiltis lēnām pārklāj tuvējos apgabalus, notiek pārtuksnešošanās. Tā var iznīcināt laukus un sagraut ciemus. Bieži tuksneša izvirzīšanās cēlonis ir izmaiņas vēja virzienā un stiprumā. Klimata pārmaiņu izraisīts sausums dažos pasaules rajonos šo problēmu var padarīt vēl smagāku.[3;26]
Nokrišņu daudzumu izmaiņas.
Globālā sasilšana neietekmē kopējo nokrišņu daudzumu uz Zemes, bet tā var būtiski ietekmēt vietējo klimatu, jo atsevišķos rajonos citi klimata elementi var ievērojami izmainīt nokrišņu daudzumu. [3;27]
…
